(0)

Aizvadītajā gadā tradicionālais reklāmas tirgus medijs – „drukātais vārds” – saglabājis savu nozīmi kopējā reklāmas tirgū. Nominālajos skaitļos reklāmas apgrozījums drukātajos medijos 2009. gadā sasniedza 13,35 milj. Ls, sasniedzot 1/4 (īpatsvaru) daļu no kopējā reklāmas apgrozījuma 52,67 milj. Ls. Protams, preses reklāmas naudas kopapjoma daļa ir piedzīvojusi ievērojamu samazinājumu, kas ir aisberga redzamā daļa. Taču būtiskākais pozitīva biznesa rādītājs vai leduskalna neredzamā daļa ir klientu skaits un reklāmdevēju lojalitāte medijam. Šajā ziņā prese var lepoties ar plašu un stabilu klientu loku. Pēc „TNS Adex” datiem presē (nacionālie mediji) 2009. gadā reģistrēti ~5000 unikālu klientu, attiecīgi laikrakstos 3600 reklāmdevēju, žurnālos 2100. Lielāko mediju klientu skaits rakstāms ar četrciparu skaitli, un šā klientu lojalitāte nav nejaušība, bet skaidrojama ar vairākām reklāmas priekšrocībām, izvēloties presi.
Preses lasītāji vai auditorija ir reklāmdevēja garants, ka reklāma nonāks kvalitatīvā, maksātspējīgā un intelektuālā vidē. Lasītājs par drukāto mediju ir nobalsojis ar savu maciņu – nopircis vai abonējis attiecīgo preses izdevumu. Lietotājs ir akceptējis vērtību kopumu, par kuru ir vērts izdot naudu, un reklāma ietilpst šajā kopumā.
Reklāmdevējam nav būtisku papildus izmaksu par reklāmas ražošanu kā tas ir radio, TV, interneta vai Outdoor reklāmas izvietošanas gadījumā. Tādējādi cena vienas reklāmas vai sludinājuma izgatavošanai mērāma dažos desmitos latu, salīdzinot ar reklāmas izgatavošanu radio, TV, kur izmaksas sniedzas simtos un tūkstošos un nav sasniedzamas visiem reklāmdevējiem.
Preses reklāmai piemīt unikāla iespēja sasniegt maksimāli lielu un konkrētai reklāmai vispiemērotāko auditoriju, kombinējot vairākus laikrakstus un žurnālus vienas kampaņas ietvaros. Reklāmdevējs netērē naudu auditorijai, kura nav viņa preces lietotājs. Tipiski piemēri ir sieviešu higiēnas preču reklāma TV, kas man kā skatītājam ir signāls pārslēgt citu kanālu. Vai reklāma par resnajiem mikrobiem tualetes podā brokastu laikā.
Kādā reklāmas speciālistu saietā izdevniecības „Petit” direktors Oļegs Grebņevs jautāja: „Kurš kaut reizi ir noskatījies TV reklāmas 5 minūtes un vairāk no vietas?” Es biju vienīgais no 50 reklāmas speciālistiem, kurš pacēla roku, jo nedēļas nogalē veicu pētījumu par piedāvāto reklāmas apjomu Latvijā bez maksas translētajos kanālos.
Drukātajai reklāmai ir dokumentāla vērtība un uzticamības spēks. Ikvienu publicētu informāciju, tajā skaitā reklāmu, var atrast pēc dienas, nedēļas, mēneša, gada. Atcerēsimies situācijas, kad, remontējot dzīvokli, plēsām no sienām vecās tapetes un ieraudzījām avīzes ar tekstiem un reklāmām no senajiem laikiem. Katrai no tām ir sava seja, stils un šarms, ko iespējams novērtēt pēc laika.

Nenoliedzama ir moderno tehnoloģiju nozīme informācijas operativitātē un izplatības ātrumā bez robežām. Ziņas par uzbrukumu Dvīņu torņiem Amerikā, zemestrīci… un tai sekojošo cunami, Polijas prezidenta bojāeju aviokatastrofā aplidoja pasauli dažās sekundēs, ar copy & paste metodi visos pasaules portālos parādījās vienādas bildes un vienādi video. Nāk jaunas ziņas un bildes nepaliek nostalģiskos albumos, kuru pašķirstīt un atcerēties. Elektroniskajai informācijai nav personifikācijas un individualitātes.
Informācijas apjomam preses reklāmās nav būtisku ierobežojumu apjoma ziņā. Tā ir demokrātiska reklāma, kuru var atļauties ikviens. Sludinājums, apsveikums, līdzjūtība, reklāmas rāmītis, imidžreklāma, reklāmas raksts, firmas vai partijas avīze kā reklāma – tas ir iespēju spektrs reklāmai drukātajā medijā ar kvalitatīvu mērķauditoriju un iespējām izvēlēties izplatīt Latvijā kopumā (nacionālā prese) vai kādu noteiktu reģionu (reģionālie preses izdevumi).
Atceroties un pārfrāzējot klasiķus, jāsecina, ka ziņas par preses nāvi 2010. gadā ir stipri pārspīlētas. Kardinālu izmaiņu, salīdzinot ar 2009. gadu, reklāmas apjoma preses segmentā nebūs. Notiks tirgus pārdale. Preses pārstāvjiem vairs nav izvēles: mainīties vai nē. Jāmainās: mūsu izaicinājums ir pakārtot savu radošo un komerciālo darbību klientu – lasītāju un reklāmdevēju vajadzībām. Domājams, par 15–20 % kritīsies reklāmas cenu līmenis, būs mazāk imidža reklāmu, palielināsies sludinājumu īpatsvars, īpaši uzsverot piedāvātās (reklamētās) preces cenu.
Tiks iesaldēti vai no tirgus aizies vairāki desmiti preses izdevumu, notiks dabisks attīrīšanās process. Pragmatiskākie mediji konsolidēs spēkus vienotai rīcībai, lai piedāvātu reklāmdevējam maksimālu auditoriju un kvalitatīvu servisu. Protams, no jauna radīsies nelieli profesionāli nišas izdevumi. Vislielākās izredzes izdzīvot būs preses izdevumiem ar lielu lojālo klientu skaitu.
Prese ir ļoti stabils biznesa modelis, tā varēja pastāvēt iepriekšējā gadu simtā un pastāvēs arī šajā. Vienmēr tiks lasīta avīze vai žurnāls, dzerot rīta kafiju, braucot vilcienā vai laiski atlaižoties dīvānā pie kamīna.
Pienāks ekonomiskais uzplaukums, būs vairāk naudas arī reklāmdevējiem un lasītājiem. Tā ir likumsakarība, un tikai pašu spēkos ir sasniegt visu, kas vajadzīgs un ko gribam.

Juris Rožkalns
Reklāma: Dienas Mediji & Dienas Bizness

Reklāma & Mārketings 2014-2015